Riboflavīns (B2 vitamīns)

Riboflavīns jeb B2 vitamīns ir ūdenī šķīstošs vitamīns, ko plaši izmanto pārtikas rūpniecībā kā krāsvielu E101. Nosaukums cēlies no vārdiem ribose (cukurs) un flavus (dzeltens latīņu valodā). To pirmo reizi izolēja no piena (tāpēc sauc arī par laktoflavīnu) un vistas olu baltuma (ovoflavīnu).

Organisms riboflavīnu pārvērš aktīvajos koenzīmos — flavīnmononukleotīdā (FMN) un flavīnadenīndinukleotīdā (FAD). Šie koenzīmi piedalās aptuveni 60 enzīmu reakcijās un ir neaizstājami enerģijas iegūšanā no ogļhidrātiem, taukiem un olbaltumvielām, kā arī dzelzs metabolismā, nervu sistēmas, ādas, gļotādu un redzes veselībā.

Uzturā uzņemamais daudzums (v/s vērtības):

• Zīdaiņi 0–4 mēn. — 0,3 mg/dienā
• Zīdaiņi 4–12 mēn. — 0,4 mg/dienā
• Bērni 1–4 gadi — 0,6 mg/dienā
• Bērni 4–7 gadi — 0,7 mg/dienā
• Bērni 7–10 gadi — 0,9 mg/dienā
• Bērni 10–13 gadi — 1,1 mg/dienā
• Pusaudži 13–15 gadi — 1,3 mg/dienā
• Vīrieši no 15 gadiem — 1,4 mg/dienā
• Sievietes no 15 gadiem — 1,2 mg/dienā
• Grūtnieces — 1,5 mg/dienā
• Sievietes zīdīšanas laikā — 1,6 mg/dienā

Svarīgi: riboflavīns ir ļoti jutīgs pret gaismu — preparātus un produktus uzglabāt tumšā vietā. Pārtikas termiskā apstrāde riboflavīnu būtiski nezaudē.

Bagātīgi riboflavīna avoti (µg/100 g):

• Kamambērs — 600 µg
• Saida (zivs) — 440 µg
• Šampinjoni — 422 µg
• Vistas olas — 408 µg
• Biezpiens — 300 µg
• Zirņi — 275 µg
• Lapu kāposti — 250 µg
• Cūkgaļas fileja — 230 µg
• Spināti — 202 µg
• Piens — 180 µg

Citi labi avoti: alus raugs, cūkgaļas aknas, sojas pupiņas, makrele. Svarīgi: riboflavīns ir jutīgs pret gaismu — produkti jāuzglabā tumšā vietā.

Riboflavīna deficīts var rasties šādām grupām:

• Badošanās vai nepietiekama uztura gadījumā
• Krona slimības vai čūlainā kolīta pacientiem
• Hemodialīzes pacientiem
• Alkoholisma gadījumā
• Smēķētājiem
• Aknu cirozes gadījumā
• Hroniskas caurejas gadījumā
• Lietojot kontracepcijas tabletes, antidepresantus vai barbiturātus
• Cukura diabēta pacientiem
• Jaundzimušajiem ar dzelte
• Grūtniecēm un sievietēm zīdīšanas periodā

Agrīnie simptomi:

• Dedzināšana lūpās, mutes gļotādā un mēlē
• Redzes asuma zudums
• Dedzināšana acīs
• Gļotādu bālums

Vēlākie simptomi:

• Rauga infekcija lūpu plaisās (angulārais heilīts)
• Apsārtusi, gluda mēle (glosīts)
• Zvīņaina, taukaina āda ap degunu un ausīm (seborejisks dermatīts)
• Trausli nagi
• Paaugstināts asinsvadu daudzums acīs
• Acu apduļķošanās (katarakta)
• Palēnināta augšana zīdaiņiem

Riboflavīnam ir ļoti zema toksicitāte, jo organisms izvada pārpalikumu ar urīnu. Augstu devu (aptuveni 400 mg/dienā) lietošana var izraisīt:

• Caureju
• Oranžu vai dzeltenu urīna krāsu (nekaitīga, bet pamanāma)

ES Zinātnes komiteja pārtikai (SCF) nav noteikusi pieļaujamo augšējo robežu (UL) riboflavīnam, jo nav pietiekamu datu par augstu devu kaitīgumu.