Jauns pāris laimīgs par divām strīpiņām grūtniecības testā.

Vai saldumu lietošanai ir saistība ar depresiju

Pasaulē veikti daudzi pētījumi, kas apliecina, ka gan saldumu, gan mākslīgo saldinātāju lietošana izraisa garastāvokļa traucējumus un pat klīniski apstiprinātu depresiju.

Piemēram:

  • Vīriešiem, kas ikdienā lieto vairāk kā 67 g cukura, ir par 23% lielāks depresijas risks nekā tiem, kas lieto mazāk kā 40g cukura.
  • 2011.g. Spānijā publicētā pētījumā depresijas cēloņi tika saistīti ar konditorejas izstrādājumu patēriņu.
  • Novērota cieša saikne starp cukurotu ēdienu/dzērienu lietošanu un depresiju sievietēm menopauzes periodā.

Pārmērīga cukura lietošana paaugstina depresijas riskus, jo:

  • Veicina insulīna rezistenci, bet tā pasliktina garīgo veselību;
  • Ietekmē dopamīna vielmaiņu, bet tas ir neiromediators, kas palīdz kontrolēt gandarījuma/apbalvojuma un baudas centrus;
  • Bojā mitohondrijus funkciju, tātad enerģijas ražošanu organismā;
  • Veicina hronisku iekaisumu, bet tam ir pierādīta sakarība ar depresiju

Ko darīt?

  • Ierobežot bezvadu tehnoloģiju iedarbību (pārmērīgs elektromagnētiskais lauks paaugstina depresijas un pašnāvību risku)
  • Regulāri sportot (fiziska slodze paaugstina serotonīna, dopamīna un adrenalīna līmeni, kas palīdz mazināt stresa sekas)
  • Vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, dabā: pastaiga, dārza darbi, vingrošana u.c. (mazina stresu, uzlabo garastāvokli, samazina depresijas risku)
  • Parūpēties par pietiekamu miega ilgumu
  • Optimizēt zarnu veselību – vairāk svaigu dārzeņu un raudzētu/fermentētu  produktu (kuņģa-zarnu trakta iekaisumam var būt kritiska loma depresijas attīstībā)
  • Nodrošināt pietiekamu D vitamīna līmeni organismā- starp 40 un 60 ng/ml ( 20ng/ml un zemāk rada par 85% lielāku depresiju risku)
  • Omega-3- iespējams, vissvarīgākā uzturviela optimālai smadzeņu darbībai un depresijas novēršanai
  • Sekot holesterīna līmenim. Zems holesterīna līmenis saistīts ar pašnāvības riskiem un agresiju pret līdzcilvēkiem
  • Uzņemt B grupas vitamīnus. Folskābes nepietiekamība rada par 300% lielāku depresijas riska iespējamību. B grupas vitamīnu trūkums spēj izraisīt neiropsihisko traucējumu simptomus. Īpaši B12 deficīts veicina depresiju un tas ietekmē vairāk kā 25% cilvēku.