Probiotika

Probiotika ir dzīvi mikroorganismi — galvenokārt baktērijas un raugseņi —, kas, uzņemot pietiekamā daudzumā, sniedz veselības ieguvumus saimniekorganismam. Šo definīciju 2001. gadā formulēja Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Cilvēka zarnu traktā dzīvo aptuveni 1 triljons mikroorganismu no ~400 sugām, kas kopā sver 1–2 kg — tā ir zarnu mikrobioms. Šo mikrobiotu organisms iegūst piedzimstot, izejot cauri dzemdību kanālam, un tā attīstās visu mūžu.

Galvenās probiotisku mikroorganismu celmi:

• Lactobacillus acidophilus — nūjveida baktērija, kas mājo zarnu traktā un sieviešu maksts florā; ražo pienskābi.
• Saccharomyces boulardii — raugseņi (nevis baktērija); efektīvs pret antibiotikas izraisītu caureju un Clostridium difficile infekciju.
• Bifidobacterium bifidum — visizplatītākā zarnu baktērija, jo īpaši zīdaiņiem; stiprina zarnu barjeru.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir apstiprinājusi veselības apgalvojumu: pienskābes baktērijas (Lactobacillus) uzlabo laktozes gremošanu cilvēkiem ar laktozes nepanesamību.

Pētījumi liecina arī par zarnu-smadzeņu asi — zarnu baktērijas ietekmē centrālo nervu sistēmu un neirotransmiteru ražošanu.

Fermentētu produktu lietošana kopā ar antibiotikām var palīdzēt mazināt to ietekmi uz mikrobiomu — ieteicams lietot starp antibiotiku devām.

Kombuču grūtniecēm ieteicams izvairīties no trešā trimestra, jo tā var saturēt vai stimulēt heparīna veidošanos.

Probiotiku iedarbība ir celma specifiska — dažādi mikroorganismi iedarbojas atšķirīgi; svarīgi izvēlēties zinātniski pārbaudītus celmus konkrētai veselības problēmai.

Probiotika dabīgi atrodama fermentētos pārtikas produktos. Top 10 avoti:

• Ābolu etiķis — satur daudzveidīgas baktērijas no rūgšanas procesa.
• Mozzarella — svaigs siers ar dzīvām pienskābes baktērijām.
• Svaigi skābeņi (skābēti kāposti) — bagāti ar Lactobacillus; svarīgi lietot nepasterizētus.
• Jogurts — klasiskākais probiotiku avots; satur Lactobacillus un Streptococcus thermophilus.
• Kimči — korejiešu fermentēti dārzeņi ar Lactobacillus kimchii.
• Kombuča — fermentēta tēja ar baktērijām un raugseņiem.
• Skyr — islandiešu fermentēts piena produkts ar augstu olbaltumvielu saturu.
• Čeders — nobriests siers ar dzīvām baktērijām.
• Skābie gurķi (sālsgurķi) — fermentēti ūdenī ar sāli (nevis etiķī).
• Parmezāns — ilgi nobriedis siers ar probiotiskām īpašībām.

Citi avoti: ayrans, rūgtas pupiņas, kefīrs, lassi, rūgušpiens, maizes kvass (Brottrunk), miso pasta, Gruyère, skābais krējums, Gouda.

Zarnu mikrobiotas nelīdzsvarotību (disbakteriozi) var izraisīt vairāki faktori:

• Antibiotikas — iznīcina gan kaitīgās, gan labvēlīgās baktērijas; visvairāk traucē mikrobioma daudzveidību.
• Neveselīgs uzturs — mazs šķiedrvielu daudzums, pārstrādāta pārtika, liels cukura patēriņš.
• Stress — hronisks stress ietekmē zarnu-smadzeņu asi un maina mikrobioma sastāvu.
• Clostridium difficile infekcija — iznīcina labvēlīgās baktērijas, izraisot smagu disbakteriozi.
• Aptaukošanās un diabēts — saistīti ar izmainītu mikrobioma profilu.
• Smēķēšana — samazina Bifidobacteria un Lactobacillus daudzumu.
• Alkohols — negatīvi ietekmē mikrobioma daudzveidību.

Nav noteiktas fiksētas ikdienas devas probiotiku uzņemšanai ar pārtiku. Regulāra fermentētu produktu iekļaušana uzturā ir ieteicama mikrobioma uzturēšanai.

Probiotisku uztura bagātinātāju devām jāseko ražotāja norādījumiem. Probiotiku daudzumu mēra KVV (kolonijveidojošās vienības; angļu val. CFU). Pētījumi rāda, ka efekts novērojams pie devām virs 10 miljardiem KVV dienā, taču optimālā deva ir atkarīga no celma un mērķa.

Probiotiku pārdozēšana ar pārtiku nav reālistiska. Lietojot uztura bagātinātājus augstās devās, var parādīties vieglas gremošanas trakta sūdzības — uzpūšanās, gāzes vai vaļējas vēderiņa kustības —, kas parasti izzūd pēc dažām dienām.