Koenzīms Q10, pazīstams arī kā ubihinons-10 jeb Q10, ir vitamīniem līdzīga viela (vitaminoīds), kas dabiski atrodas cilvēka organismā. Tas nav vitamīns, kaut arī struktūrāli līdzīgs vitamīniem K un E. Tā kā organisms to spēj sintezēt pats, Q10 nepieder pie neaizstājamajām uzturvielaām.
Q10 atrodams gandrīz visās šūnās, īpaši mitohondrios — šūnu enerģijas stacijās. Tur tas nodrošina enerģijas (ATP) ražošanu no uztura vielām. Aug stākā Q10 koncentrācija ir orgānos ar lielako enerģijas patēriņu: sirdī, aknās un plaušās.
Divas gal venās Q10 formas:
Endogenā sintēze pras a aminoskābes fen ilalanīnu/tirozīnu un mevalonskābi — ko sabalansēts uzturs parasti nodrošina.
Q10 ir taukos šķīstošs — uztura bagātinātāji labāk ussūkšas kopā ar taukiem saturou ēdienu.
Q10 var mijiedarboties ar medikamentiem: asinsspiedienu pazemo jošiem līdzekļiem, ķīmijterapeitiskajiem līdzekļiem un asins recēšanas inhibitoru varfarīnu (var samazināt tā efektivitāti un pal ielināt trombožu risku). Pirms lietošanas kopā ar medikamentiem — jākonsultējas ar ārstu.
Q10 daudzums audos samazinās ar vecumu — 80 gadus veciem cilvēkiem sirdī ir aptuveni 60% no Q10, kas ir 20 gadus veciem.
Bagātākie Q10 avoti:
Augļi, dārzeņi, graudi un piena produkti satur ļoti nezīmīgu Q10 daudzumu (0,01–0,3 mg uz 100 g).
Q10 endogenās sintēzes atbalstīšanai svarīgi arī uztura produkti ar fenilalanīnu un tirozīnu (piena produkti, dārzeņi, rieksti, gaļa, zivis) un mevalonskābi (augu izcelsmes pārtika).
Q10 deficīts ir ļoti rets. Iestāšanās cēloņi:
Deficīta simptomi: muskuļu sāpes, nogurums, vājums, miopātijas, ādas simptomi, matu izk ritošana.
Nav DGE vai PVO noteikto dienas devu Q10. Ar uzturu uzņem 2–20 mg dienā. Vācijas BfR norāda, ka parasti Q10 apgāde ir pietiekama, jo organisms to sintezē pats.
Uztura bagātinātājiem: vairāk par 30 mg dienā — tikai pēc konsultācijas ar ārstu. Produkti ar >100 mg Q10 (kopš 2014) jā markē ar bridījumu par lietošanas ierobežojumiem.
Pārdozēšana nav dzīvības bīstama. Pie 100–300 mg/dienā: kuņģa-zarnu trakta sūdzības (vēdersāpes, slikta dūša, skābēšana, caureja, vemšana). Retos gadījumos: izsi tumi uz ādas, nieze, aizkaitināmība, reib oņi, apetītes zudums, gripai līdzīgi simptomi.
ES šobrīd nav noteiktas augšējās pieļaujamās robežas (UL). Nav arī ilgtermiņa pētījumu datu par lielām devām.
Kaulu un locītavu veselībai būtiskas uzturvielas. Satur D vitamīnu, K vitamīnu, C vitamīnu, kalciju, magniju, cinku, varu, mangānu, kolagēna hidrolizātu, hondroitīna sulfātu, hialuronskābi, kā arī citus vitamīnus, minerālvielas un uzturvielas.
Lasīt vairāk