Jods

Jods (ķīmiskais simbols I) ir mikroelements, kas cilvēka organismā galvenokārt koncentrējas vairogdziedzerī. Tas ir absolūti nepieciešams vairogdziedzera hormonu — tiroksīna (T4) un trijodtironīna (T3) — ražošanai.

Šie hormoni regulē daudzus būtiskus procesus: pamata vielmaiņu, ķermeņa temperatūru, sirds darbību, augšanu un attīstību, kā arī nervu sistēmas funkcijas. Īpaši svarīgs jods ir grūtniecības laikā un agrīnā bērnībā smadzeņu attīstībai.

Saskaņā ar EFSA apstiprināto veselības apgalvojumu, jods veicina normālu enerģijas vielmaiņu, normālu kognitīvo funkciju, normālu nervu sistēmas darbību, normālu vairogdziedzera hormonu ražošanu un vairogdziedzera normālu darbību, kā arī normālu ādas stāvokli.

Jodēta sāls ir galvenais joda avots Eiropā — izmantojiet to ēdiena gatavošanā.

Aļģes un jūraszāles nav ieteicamas kā joda avots uztura bagātinātājos — to joda saturs var būt milzīgi liels (līdz 6500 mg/kg) un nekontrolēts, kas rada saindēšanās risku.

Joda alerģija no pārtikas joda ir mīts — alerģija pret jodinātajiem kontrastvielas līdzekļiem medicīnā nav saistīta ar jodu pārtikā.

Grūtniecēm un barojošām mātēm ieteicams lietot jodu saturošus uztura bagātinātājus papildus jodētajam sālim, jo nepieciešamība ievērojami pieaug.

Joda saturs pārtikas produktos lielā mērā ir atkarīgs no joda koncentrācijas augsnē un ūdenī, kas atšķiras dažādos reģionos. Eiropas iekšzemes rajonos, tostarp Latvijā, augsne ir nabadzīga ar jodu, tāpēc arī vietējā pārtika satur maz joda.

Bagātākie joda avoti (uz 100 g):

• Jūras ķīsis (Meeräsche) — 330 µg
• Menca/Dorša (vārīta) — 275 µg
• Gliemenes (vārītas) — 187 µg
• Krabju garneles (vārītas) — 163 µg
• Mocarella — 150 µg
• Parmezāns — 81 µg
• Lauka salāti (Feldsalat) — 35 µg
• Šampinjons (jēls) — 18 µg
• Govs piens — 12 µg
• Paniņas (Buttermilch) — 5 µg

Galvenais joda avots mūsdienās ir jodēta galda sāls (15–25 mg joda uz 1 kg sāls). Tāpat svarīgs avots ir piena produkti, jo laktācijas dzīvniekiem bieži tiek dotas jodu saturošas barības piedevas.

Joda deficīts visbiežāk attīstās šādās situācijās:

• Vegānu/veģetāriešu uzturs — izvairīšanās no zivīm, jūras veltēm un piena produktiem ievērojami samazina joda uzņemšanu
• Grūtniecība un zīdīšanas periods — nepieciešamība pēc joda ievērojami palielinās
• Dzīvošana jodas trūkuma zonās — Eiropas iekšzemes rajoni, kalnaini apvidi
• Sportisti — pastiprināta svīšana palielina joda zudumu
• Izvairīšanās no sāls — lieto nejodētu vai bioloģisko sāli
• Goitrogēni — kāposti, brokoļi, sojas produkti lielā daudzumā var kavēt joda uzsūkšanos

Vācijas Uztura biedrības (DGE) ieteicamās joda dienas devas:

• Zīdaiņi (0–12 mēn.): 80 µg/dienā
• Bērni (1–6 gadi): 90 µg/dienā
• Bērni (7–12 gadi): 120 µg/dienā
• Pusaudži (13–18 gadi): 150 µg/dienā
• Pieaugušie (19–65+ gadi): 150–180 µg/dienā
• Grūtnieces: 220 µg/dienā
• Barojošās mātes: 230 µg/dienā

No pārtikas produktiem joda pārdozēšana ir praktiski neiespējama. Riski rodas, lietoties uztura bagātinātājus vai aļģu preparātus.

EFSA noteiktā pieaugušo maksimālā drošā deva: 600 µg/dienā.

Akūta saindēšanās iespējama no 10–15 mg (10 000–15 000 µg). Simptomi ietver kuņģa-zarnu trakta traucējumus, metāliskas garšas sajūtu, deniņu galvassāpes.