B6 vitamīns

B6 vitamīns ir vairāku līdzīgu savienojumu kopums. Galvenās formas ir piridoksīns, piridoksāls un piridoksamīns. Organisms tās pārveido aktīvā formā P5P, kas palīdz darboties daudziem enzīmiem.

• Piridoksīns (PN)
• Piridoksāls (PL)
• Piridoksamīns (PM)

No šīm trim vielām veidojas bioloģiski aktīvās koenzīma formas — piridoksāla 5’-fosfāts (PLP) un piridoksamīna 5’-fosfāts (PMP). PLP ir galvenais koenzīms vairāk nekā 100 enzīmu reakcijās, tostarp aminoskābju, ogļhidrātu un lipīdu metabolismā.

B6 vitamīns ir svarīgs GABA (gama-aminosviestskābes) — inhibējoša neirotransmitera — veidošanās nervu sistēmā. Tas ietekmē arī steroīdu hormonus (kortizols, estrogēns, testosterons). Vitamīns pirmo reizi tika izolēts 1938. gadā no rīsu sēnalām un rauga.

Ieteicamā B6 vitamīna uzņemšana (mg/dienā):

• Zīdaiņi 0–4 mēn. — 0,1 mg
• Zīdaiņi 4–12 mēn. — 0,3 mg
• Bērni 1–4 gadi — 0,6 mg
• Bērni 4–7 gadi — 0,7 mg
• Bērni 7–10 gadi — 1,0 mg
• Bērni 10–13 gadi — 1,2 mg
• Pusaudži 13–15 gadi — V: 1,5 mg / S: 1,4 mg
• Pusaudži 15–19 gadi — V: 1,6 mg / S: 1,4 mg
• Pieaugušie 19–65+ gadi — V: 1,6 mg / S: 1,4 mg
• Grūtnieces 1. trimestris — 1,5 mg
• Grūtnieces 2. un 3. trimestris — 1,8 mg
• Krūtsbarošanas laikā — 1,6 mg

Svarīgi: B6 vitamīns ir jutīgs pret gaismu un siltumu — uzglabāt tumšā vietā. Sildīšanas laikā tiek zaudēts daudz vitamīna. Dzīvnieku izcelsmes B6 ir augstāka biopieejamība nekā no augu izcelsmes produktiem.

Bagātīgi B6 vitamīna avoti (mg/100 g):

• Saulespuķu sēklas — 1,3 mg
• Sojas pupiņas (kaltētas) — 1,0 mg
• Lasis (neapstrādāts) — 1,0 mg
• Auzas (pilngraudu) — ~1,0 mg
• Liellopu aknas — 0,9 mg
• Prosa — 0,8 mg
• Valrieksti — 0,6 mg
• Banāni — 0,4 mg
• Briseles kāposti — 0,3 mg
• Burkāni — 0,2 mg

Citi avoti: vēži, sardīnes, kviešu klijas, pupiņas, makreles, cūkgaļa, vistas gaļa, sezams, griķi, rīsi.

‍Svarīgi: B6 vitamīns ir jutīgs pret gaismu un siltumu — uzglabāt tumšā vietā un nepārkarsēt produktus.

B6 vitamīna deficīts var rasties šādām riska grupām:

• Cilvēkiem ar hroniskām kuņģa-zarnu trakta slimībām un traucētu uzturvielu uzsūkšanos.
• Cilvēkiem ar nieru darbības traucējumiem vai pastiprinātu vielu zudumu ar urīnu.
• Cilvēkiem, kuri ilgstoši lieto noteiktus pretkrampju līdzekļus, piemēram, valproātu, fenitoīnu vai karbamazepīnu.
• Pacientiem, kuri lieto tuberkulozes ārstēšanai paredzēto izoniazīdu — šādos gadījumos ārsts nereti iesaka arī B6 vitamīnu.
• Cilvēkiem, kuri lieto teofilīnu astmas vai citu elpceļu slimību ārstēšanai.
• Sievietēm, kuras lieto perorālos hormonālos kontracepcijas līdzekļus, dažos gadījumos var būt palielināta vajadzība pēc B6 vitamīna.
• Cilvēkiem ar nepietiekamu uzturu vai ļoti lielu olbaltumvielu patēriņu.
• Grūtniecēm, īpaši grūtniecības vēlākajos posmos, kad palielinās organisma vajadzība pēc B6 vitamīna.

Svarīgi: B6 vitamīna trūkums bieži var būt daļa no plašāka nepietiekama uztura vai vairāku uzturvielu trūkuma.

Iespējamie B6 vitamīna deficīta simptomi:

• Iekaisumi un čūlas mēles, mutes un mutes kaktiņu rajonā
• Anēmija (mikrocitāra, hipohroma — nav atkarīga no dzelzs līmeņa)
• Neiroloģiskas disfunkcijas: muskuļu traucējumi vai krampji
• Psiholoģiskas sūdzības: aizkaitināmība, depresija, apjukums

B6 vitamīna trūkuma pazīmes parasti neparādās uzreiz. Tās visbiežāk rodas pēc ilgstoša un izteikta deficīta. Viegls trūkums var ilgstoši neradīt pamanāmus simptomus.

B6 vitamīns parasti ir labi panesams. Tomēr ilgstoša 500 mg/dienā vai vairāk lietošana var izraisīt sensoro neiropātiju — tā saukto polineiropātiju, kurā vienlaikus vairāki ķermeņa perifērie nervi nedarbojas pareizi. Izpaužas kā:

• Sāpes un nejutīgums ekstremitātēs (rokās un kājās)
• Smagos gadījumos problēmas staigājot

Pētījumos, kad devas bija ne vairāk kā 200 mg/dienā, sensoro nervu bojājumi netika novēroti.