A vitamīns

A vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns, kura atvasinājumus sauc par retinoīdiem. Organismā tas pastāv trīs galvenajās formās:

• Retinols — galvenais A vitamīna pārstāvis un transportēšanas forma asinīs; var uzglabāt kā retinilesteri
• Retināls — vizuālās purpursarkanās krāsas (rodopsīna) gaismas jutīgā sastāvdaļa; būtisks redzes procesam
• Retinoīdskābe — bioloģiski aktīvais vitamīns, kas regulē ādas un gļotādu augšanu un struktūru

Augu izcelsmes pārtikā sastopami karotinoīdi (piemēram, beta-karotīns), ko sauc par A provitamīniem. Zarnas tos pārvērš A vitamīnā — vissvarīgākais ir beta-karotīns. Beta-karotīnam ir arī antioksidanta iedarbība, un organisms to labāk izmanto, vienlaikus uzņemot taukus.

A vitamīns tiek uzglabāts galvenokārt aknās. Nosaukums retinols cēlies no latīņu vārda tīklene, norādot uz tā svarīgo lomu redzē.

Ieteicamā A vitamīna uzņemšana (µg RAE/dienā):

• Zīdaiņi 0–4 mēn. — 500 µg*
• Zīdaiņi 4–12 mēn. — 400 µg*
• Bērni 1–4 gadi — 300 µg
• Bērni 4–7 gadi — 350 µg
• Bērni 7–10 gadi — 450 µg
• Bērni 10–13 gadi — 600 µg
• Pusaudži 13–15 gadi — V: 800 µg / S: 700 µg
• Pusaudži 15–19 gadi — V: 950 µg / S: 800 µg
• Pieaugušie 19–65 gadi — V: 850 µg / S: 700 µg
• 65 gadi un vecāki — V: 800 µg / S: 700 µg
• Grūtnieces — 800 µg
• Krūtsbarošanas laikā — 1300 µg

* Aptuvenā vērtība. 1 µg RAE = 1 µg retinola = 12 µg beta-karotīna.

Svarīgi: Karotinoīdus organisms labāk izmanto, vienlaikus uzņemot taukus. A vitamīna avoti jāuzglabā tumšā, vēsā vietā, jo vitamīns ir jutīgs pret gaismu un siltumu skābekļa klātbūtnē.

Bagātīgi A vitamīna avoti (µg/100 g):

• Cūkas aknas — 38 856 µg (viens gabals sedz daudzkārtēju dienas devu)
• Burkāni (neapstrādāti) — 1 637 µg
• Zutis (kūpīnāts) — 940 µg
• Kāposti (kalē) — 862 µg
• Spināti (neapstrādāti) — 795 µg
• Medusrasas melone — 779 µg
• Salātu baldriņš — 650 µg
• Cigoriņi — 572 µg
• Brī siers — 403 µg
• Paprika (sarkanā) — 354 µg

Citi avoti: aprikozes (žāvētas), asinsdesa, saldie kartupeļi, olas dzeltenums, pētersīļi, gailenes, mangoldi. Svarīgi: A vitamīns ir jutīgs pret siltumu un gaismu skābekļa klātbutnē — uzglabāt tumšā, vēsā vietā. Karotinoīdu uzsūkšanās uzlabojas, lietojot ēdienu ar taukvielām.

A vitamīna deficīts var rasties šādos gadījumos:

• Nesabalansets uzturs vai nepietiekams augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikas patēriņš
• Hroniskas zarnu slimības (piemēram, Krona slimība) — samazināta tauku uzsūkšanās un līdz ar to A vitamīna malabsorbcija
• Aknu un nieru slimības
• Aizkuņģa dziedzera darbības traucējumi
• Smagi savinojumi, piemēram, smagi apdegumi (palēlināta vajadzība)
• Nepietiekams uzturs ekonomiski mazattīstītās valstīs (bieži skarti bērni)

A vitamīna deficīta pazīmes:

• Nakts aklums (redzēšana krēslā btiski pavajinās)
• Radzenes čūlas asaru kanālu un konjunktīvas izžūšanas dēļ; Bitot plankumi uz konjunktīvas
• Sausa, plēķņoša āda
• Ādas slimības, piemēram, akne
• Augšanas traucējumi (īpaši bērniem)
• Novājināta imūnsistēma un uznēmība pret infekcījām
• Elpceļu slimības
• Caurejas slimības

A vitamīna pārdozēšana ar parasto uzturu ir reta, taču papildinājumu pārmērīga lietošana var izraisīt:

• Ādas un skeleta izmaiņas
• Aknu bojājumus (dzelte, aknu ciroze)

Grūtniecības laikā: pārmērīgs A vitamīna daudzums var kaitēt nedzimušam bērnam — grūtniecēm jāizvāirās no aknu ēdienām pirmā trimestra laikā un jāizmanto papildinājumi tikai pēc ārsta ieteikuma.

Beta-karotīns no augu izcelsmes pārtikas netiek uzskatīts par toksiku, tomēr BfR ieteic nepaspērīt 3,5 mg beta-karotīna dienā no uztura bagatīnatājiem.