LV RU EN

ANTIOKSIDANTI

Antioksidanti ir vielas (vitamīni, minerālvielas un fermenti), kas palīdz ierobežot brīvo radikāļu veidošanos un mazināt to radīto kaitējumu uz organismu. Brīvie radikāļi ir atomi vai atomu grupas, kas no vājina imūnsistēmu un stimulē dažādu sirds slimību, artrīta un vēža attīstību. Antioksidantus ir nepieciešams uzņemt katru dienu un tos satur pārtikas produkti, kurus mēs uzņemam ar ikdienas uzturu.

Vitamīns C / askorbīnskābe

Vitamīns C ir antioksidants, kas nodrošina šūnu atjaunošanos un kolagēna sintēzi. Tam ir liela nozīme arī kaulu struktūras saglabāšanā un dzīšanas procesa veicināšanā, kā arī tas pasargā šūnas no oksidācijas un brīvo radikāļu ietekmes. Tā kā askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas organismā neuzkrājas, tāpēc ir katru dienu ir nepieciešams uzturā lietot daudz augļu un dārzeņu, kas satur vitamīnu C, lai nodrošinātu pietiekamu askorbīnskābes daudzumu organismā.

Pētījumi liecina, ka askorbīnskābe veicina imūnsistēmas funkcijas, uztur veselīgas smaganas, samazina alerģijas un astmas radītos simptomus un cukura līmeni asinīs. Askorbīnskābe pasargā artērijas un asinsvadus no bojājumiem, bet nesamazina holesterīna līmeni vai iespēju saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Tā palīdz samazināt risku saaukstēties, ja to uzņem regulāri un ik dienas.

Par vitamīna C trūkumu organismā var liecināt augsts asinsspiediens, sausi un sašķēlušies matu gali, iekaisušas un asiņojošas smaganas, sausa un raupja sejas āda, bieža asiņošana no deguna un augsta uzņēmība pret vīrusiem un slimībām. Nopietns C vitamīna deficīts gan tiek novērots reti, tomēr smēķētājiem pastāv vislielākais askorbīnskābes deficīta risks.


Augļi un dārzeņi, kas satur visvairāk C vitamīna:

     1. Čilli pipari (100 g čilli piparu = 242 mg vitamīna C);
     2. Gvajaves (100 g gvajaves = 228 mg vitamīna C);
     3. Paprika (100 g paprikas = 185 mg vitamīna C);
     4. Kivi (100 g kivi = 93 mg vitamīna C);
     5. Papaija (100 g papaijas = 62 mg vitamīna C);
     6. Apelsīni (100 g apelsīnu = 59 mg vitamīna C);
     7. Zemenes (100 g zemenes = 58 mg vitamīna C).

Koenzīms Q10

Konezīms Q10 ir olbaltumviela, kas darbojas kā spēcīgs antioksidants un irs dabiski atrodams cilvēka ķermenī. Tas veido šūnu membrānas, skrimšļus, cīpslas, saites un asinsvadus, kā arī piedalās organisma enerģijas ražošanas procesos. Tāpat kā citi antioksidanti, tas palīdz cīnīties ar brīvajiem radikāļiem un to izraisītajām sekām, kā arī novērš trombu veidošanos asinīs. Ikdienas uzturā koenzīms Q10 tiek uzņemts ar zivīm (lasis, tuncis), aknām un graudaugiem.

Dāmas droši vien atpazīst koenzīmu Q10 kā vienu no kosmētisko līdzekļu sastāvdaļām, kas palīdz novērst vecuma un mīmikas radītās grumbiņas. Tomēr īpaši svarīgi veselīgas dzimumdzīves nodrošināšanā šo antioksidantu ir uzņemt kungiem veselīgas, jo koenzīms Q10 uzlabo spermatozoīdu kustīgumu un auglību.

Traucēta koenzīma Q10 sintēze organismā būtiski ietekmē skrimšļa vielmaiņu, pakļaujot kaulus un locītavas spiedienam un veicinot artrīta attīstību. Klīniskos pētījumos pierādīts, ka diendienā uzņemot koenzīmu Q10 ir iespējams samazināt arī sirds un asinsvadu slimību risku. Cilvēkiem, kas slimo ar diabētu ir nepieciešams uzņemt pietiekamu koenzīma devu, jo tas palīdz stabilizēt asinsspiedienu un cukura līmeni asinīs. Regulāra šī antioksidanta uzņemšana pareizajā daudzumā tiek izmantota arī seksuāli transmisīvo slimību profilaksē, uzlabojot imūnās sistēmas darbību HIV un AIDS slimniekiem. Koenzīms Q10 tiek izmantots, lai uzlabotu arī Parkinsona slimības slimnieku stāvokli.

B grupas vitamīni

B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstoši vitamīni, kas pilda svarīgu funkciju ogļhidrātu šķelšanā, sarkano asinsķermenīšu veidošanā, imūnās sistēmas stiprināšanā, augšanas procesu nodrošināšanā un nervu sistēmas funkciju uzturēšanā. Organismā B grupas vitamīni tiek daļēji sintezēti zarnu traktā, bet tos ir nepieciešams uzņemt arī ar uzturu.

Vitamīns B6 / piridoksīns

Vitamīns B6 nodrošina nervu šūnu un smadzeņu darbības funkciju. Tas piedalās hemoglobīna producēšanā, un kopā ar vitamīniem B9 un B12 stabilizē homocisteīna līmeni asinīs. Visvairāk vitamīna B6 deficītam ir pakļauti bērni un gados veci cilvēki. Par tā trūkumu organismā var liecināt muskuļu vājums, nervozitāte, depresija, grūtības koncentrēties un īsi atmiņas zudumi. Galvenie piridoksīna avoti ir apelsīni, burkāni, spināti, puķkāposti, zemenes, un tomāti.

Vitamīns B9 / folskābe

Vitamīns B9 ir nozīme psiholoģiskās un emocionālās veselības uzturēšanā. Īpaša nozīme folskābei ir audu un šūnu veidošanās procesā, tāpēc par folskābes uzņemšana pietiekamās devās ir svarīga bērniem, pusaudžiem un grūtniecēm. Kopā ar vitamīnu B12 folskābe nodrošina sarkano asinsķermenīšu veidošanos un veicina dzelzs uzsūkšanos organismā. Pastāvīgi lietojot dažādus medikamentus, foslkāfes līmenis organismā var samazināties. Uz vitamīna B9 deficītu organismā norāda apetītes zudums, elpas trūkums, aizmāršība, caureja un gingivīts. Kritisks foslkābes deficīts organismā novērojams pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām un celiakiju, kā arī alkoholiķiem. Folskābi var uzņemt ar sekojošiem produktiem: liellopu gaļu, olas dzeltenumu, spinātiem, u.c.

Vitamīns B12 / cianokobalamīns

Vitamīns B12 piedalās DNS un RNS veidošanā, un tas ir ļoti svarīgs, lai saglabātu nervu sistēmas veselību. Viena no visnozīmīgākajām lomām vitamīnam B12 ir metionīna sintēzē, kas veicina laimes, prieka un mīlestības sajūtu. Cianokobalamīna avoti uzturā ir liellopu aknas un zivis, kas satur daudz tauku. Šī iemesla dēļ veģetāriešiem, vegāniem un svaigēdājiem ir ļoti liela iespēja sirgt no B12 deficīta, tomēr riska grupā ietilpst arī Krona, Čūlainā kolīta un HIV slimnieki, cilvēki ar ēšanas traucējumiem, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki. Folskābes lietošana lielās devās var nomākt vitamīna B12 deficīta simptomus: nogurumu, elpas trūkumu, caureju, nervozitāti, kāju un roku tirpšanu.

Selēns

Selēns ir nozīmīgs mikroelements, kas iesaistās metabolismā kā antioksidants kopā ar vitamīnu E. Selēns nepieciešams vairogdziedzera funkciju nodrošināšanai. Vairogdziedzeris ražo hormonus, kas atbild par vielmaiņas procesiem. Ja vielmaiņa ir traucēta, var rasties virkne veselības problēmu. Smēķēšana, alkoholisko dzērienu un hormonālo kontracepcijas līdzekļu lietošana samazina selēna daudzumu organismā. Selēnu var uzņemt, ēdot aknas, zivis, ķiplokus, sviestu un riekstus.

Vitamīns E

Vitamīns E ir eļļa šķīstošs vitamīns, ko satur augu valsts produkti. Tas uzlabo asins struktūru un regulē dzimumorgānu un vairogdziedzera hormonu veidošanos. Smaga fiziskā slodze veicina vitamīna E patēriņu organismā. Muskuļu vājums un slikta pašsajūta var liecināt hipovitaminozi. Vitamīna E deficīta gadījumā ir palielināts sirds un asinsvadu slimības risks. Ja organismā iestājies vitamīna E iztrūkums, tad var parādīties ādas problēmas un mazasinība. Lai uzņemtu vitamīnu E uzturā jālieto augu eļļu, pākšaugus, auzu pārslas un graudu dīgstus.

Melatonīns

Alfa-liposkābe

Cisteīns


http://www.umm.edu/altmed/articles/coenzyme-q10-000295.htm

http://lpi.oregonstate.edu/infocenter/othernuts/coq10/

http://www.umm.edu/altmed/articles/vitamin-c-000339.htm

http://www.healthaliciousness.com/articles/vitamin-C.php

http://lpi.oregonstate.edu/infocenter/othernuts/coq10/